Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai”. Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, tiek secināts, ka 2010. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5%, kas veido dramatisku kritumu. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %.

Vilnis Vējš, domājot par finansējuma samazinājumu kultūrai, rakstā „Zelta zobi” skaidro, bez kā kultūras jomā varētu iztikt: „Līdzšinējās kultūras darbinieki nerunā atklāti, jo katram ir pa Eiropas vai norvēģu skeletam skapī, viņi neapvienojas, toties pārgrupējas, jo priekšā taču ir 2014. gads, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu ar apokaliptisko devīzi Force Majeure, un kas to zina, kuram pavērsies šī radošā līķa smaidošā zeltzobainā mute?”

Savukārt Laikmetīgās mākslas centrā strādā optimisti un piedāvā risinājumu, kā uzlabot dzīvi, izsludinot projektu konkursa programmu “Brigāde” un atbalstot radošas “brigādes”, kas ar mākslu un kultūru spēj uzlabot pilsētvidi, attīstīt vietējās kopienas, atrisināt sociālas problēmas un radīt finansiāli patstāvīgus risinājumus, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi.

Bez kādu funkciju īstenošanas var iztikt Kultūras ministrija? Nevalstiskās organizācijas turpina līdzdarboties funkciju izvērtēšanā. Izvērtēt tagad var arī publiski pieejamās ir ministriju darbinieku algas. Savukārt, tuvojoties vēlēšanām, daži kultūras jomas cilvēki nevar iztikt bez piederības partijām.

Laiks kultūrai!

Šovasar vairāk nekā divdesmit  Rīgas muzeji ir mainījuši savu darba laiku – tagad ar muzeju pastāvīgajām ekspozīcijām un izstādēm interesenti var iepazīties arī darbdienu novakarēs.

Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas uzraudzības padomes sēdē nolemts izveidot darba grupu sponsorēšanas stratēģijas izveidei, jo, kā liecina citu Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredze, sponsoru atbalsts sedz būtisku projekta daļu.

Pētījumi

Iedzīvotāji izvēlas taupīt un savus brīvos līdzekļus netērēt nedz izklaidei, nedz kultūras pasākumiem, 41% respondentu meklē iespējas izklaidēties bez maksas, savukārt vairāk nekā divas trešdaļas jeb 74% aptaujāto iedzīvotāju savu brīvo laiku izvēlas pavadīt pasīvi – skatoties televizoru. Tas noskaidrots jaunākajā “DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā.

“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.

Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.
Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba@culturelab.com

The Businessmen Association of the Valencian Community has requested us the

recruitment of European students in order to facilitate trainings and exchange in

Spanish companies.

We would be happy to assist you and your students to provide that training.

We have companies in agronomy, textile, tourist, business, press, automobile

sectors, etc.

We are looking for waiters, receptionists, shop assistants, business and marketing,

exportation, administration, etc.

We are looking forward to hearing from you.

Best Regards.

ELIANE ALONSO

Departamento de Relaciones Internacionales

Centro Superior de Hostelería y Turismo de Valencia

C. Correjería, 28. Valencia (Spain)

0034 96 315 52 50

e-mail: comunicacion@ehtvalencia.com

www.ehtvalencia.co

Likumdošana

Saeima pieņēmusi ilgi gatavoto un ilgi gaidīto Filmu likumu, kura mērķis ir nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu.

Pirms vasaras brīvdienām ārkārtas sēdē Saeima pieņēma arī Elektronisko mediju likumu, ko prasa pieņemt Eiropas Savienībā izdotā direktīva un par kuras ieviešanas kavēšanu Latvijai draudētu lielas soda sankcijas. Tomēr Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu neizsludināja un Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Latviju un 11 citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saistībā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas neieviešanu. Latvijai ir divi mēneši laika, lai informētu EK par pilnīgu direktīvas ieviešanu.

Saeima apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un ekspertu grupas profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam jeb Latvija2030. Stratēģija nav ieguvusi likuma spēku, kā tas sākotnēji tika paredzēts, tomēr tā ir hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu.

Pētījumi

Lai noskaidrotu, kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju dažādu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklēšanas paradumi pēdējā gada laikā, pētījumu centrs SKDS aprīlī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Kultūras infrastruktūra

Biedrība „TotalDOBŽE” un VEF teritorijā rezidējošie mākslinieki radošajām aktivitātēm ir atvēruši vēl vienu bijušās rūpnīcas korpusu un, topošā Mākslas centra programmas ietvaros, aicina uz regulāriem mākslas un kultūras pasākumiem. Mākslas centrs, pēc pirmajiem telpu sagatavošanas darbiem, uzsāk nākamo – eksperimentālo fāzi, kuras laikā, līdz nākamā gada janvāra vidum, tiks meklēts ideālais telpu izmantošanas modelis, izmēģinot dažādus radošās darbības veidus un īstenojot dažādas mākslas prakses formas – sākot no izstādēm, koncertiem un performancēm, beidzot ar lekcijām, simpozijiem un starptautiskām rezidencēm.

Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.
Ja turpmāk nevēlaties saņemt apkārtrakstu, atsūtiet atbildes e-pastu ar attiecīgu norādi. Gaidīsim arī jaunumus par norisēm jūsu organizācijās!

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba@culturelab.com